Nov. 11th, 2018 11:38 am Pilsēta ir klusa un mierīga, ejot pirmos kvartālus, var uzskriet vien retai suņa pastaigai, gaismā viss liekas citādāk, bet tikpat klusi. Atceros, kā, kad pirmoreiz apstaigāju Talinnas Pļavniekus, nolēmu atcerēties šo sajūtu-pirmo sastapšanos. Tas ir īpaši, ja zini, ka vieta taps par mājām, bet arī citkārt tāda viegla maģija. Parkā rotaļlaukumā ir vēja stabules, gāju mājās kā pasaulē maigākajā šausmu filmā. Šoreiz šī būs mana vienīgā festivāla dienasgrāmata. No telefona, piezīmīga unsajauktiem burtiem. 2 comments - Leave a comment |