as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - April 18th, 2017

kundze tramvajā sarunājās pati ar sevi. rūpīgi nokrāsotas lūpas, matu saknes stipri nesenāk piekrāsotas kā man. visu ceļu sarunājās ar sevi. kurā brīdī vienas robežas nojūk un citas paliek stingri vietā?

labi, es arī reizēm sarunājos ar sevi. izaugšu liela, būšu zilā jasmīne. tikai bez smukām lūpām, ja jau -tad jau.

jā, es zinu, ka man ir problēmas ar sejām. tādas, ka neatšķiru vaibstus, tāpēc arī jūs uz ielas nesveicinu un īpaši labos gadījumos varu neatpazīt arī tuvus radiniekus uz ielas vai sevi bildēs.

bet reizēm es to aizmirstu. ilgstoši vērojot divas meitenes, apziņa signalizē ko savādu.

-jūs taču esat radnieciskas?

*apjukuma pilna pauze*

-jā. mēs esam dvīnes.

aizlasījos iz ASV problēmiņas, ka tur izvarotājs šur tur var tīri labi gribēt būt par papuci savam bērnam ar visām tiesībām un sekām, tad sāku rakņāties pa LV. būt par papuci ir grūtāk, then again, LV nekas nav jāizvaro, lai būt par papuci varētu būt grūtāk. toties man radās daži citi jautājumi. ja sieviete var taisīt abortu līdz 12 nedēļai tāpat vien, tad nafig viņai vajag kaut kādu izziņu? Un - tie zem sešpadsmit, tas vispār ir diezgan briesmīgi.