Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Apr. 18th, 2017 01:50 pm

kundze tramvajā sarunājās pati ar sevi. rūpīgi nokrāsotas lūpas, matu saknes stipri nesenāk piekrāsotas kā man. visu ceļu sarunājās ar sevi. kurā brīdī vienas robežas nojūk un citas paliek stingri vietā?

labi, es arī reizēm sarunājos ar sevi. izaugšu liela, būšu zilā jasmīne. tikai bez smukām lūpām, ja jau -tad jau.

3 comments - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]nistagms
Date:April 18th, 2017 - 02:18 pm
(Link)
tak mēs visu laiku sadomājamies(?) ar sevi, citiem vienkārši patīk arī tik tiešām parunāt
From:[info]penny_lane
Date:April 18th, 2017 - 02:41 pm
(Link)
man reiz šrinks aizliedza.
From:[info]nistagms
Date:April 18th, 2017 - 03:23 pm
(Link)
jā, man arī pamatskolā bija darbmācības skolotājs, ko citi sauca par Vinniju Pūku, un kurš bieži vien neticēja, ka savus darbiņus esmu uztaisījis pats. viņš reiz teica 'ja cilvēks skaļā balsī sarunājas pats ar sevi, tad tas NAV nooormāli!'. tolaik man tas nedaudz iesēdās prātā. tomēr tagad es īsti nedomāju, ka viņam ir taisnība. mums abiem vienkārši vēl ir daudz cilvēku, ar ko sarunāties skaļi tā, lai tas būtu attaisnots. toties veciem un vientuļiem cilvēkiem tā var arī nebūt. un kaut kādā brīdī viņiem kļūst vienalga - arī tramvajā, veikalā vai zārkā. (šis nav domāts kā loģisks komentārs).