as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - June 17th, 2016

beidzot noskatījos cerību ezeru. šorīt šķirstīju recenzijas, varbūt vēl kādu neesmu uzgājusi, bet pēkšņi sapratu, ka viņam ir visas tiesības pateikt, ka latvijā nav teātra kritiķu. jā, spriežot pēc šīm recenzijām, par kritiķiem nezinu, bet nav tapusi neviena izrādes cienīga recenzija. tās ir sadzīviskas un triviālas, īsi apžļambājot pašsaprotamo, katram pasvītrojot tās epizodes, kas nu vairāk uzrunājušas, kaut kādi epiteti... - bet kopskats pavājš un stostīgs, esences trūkst, tukša muldēšana, kas it kā nav nepatiesība, bet pilnīgi noteikti nedemonstrē spēju tvert un nodot izrādes būtību.

cerību ezers vēl nebija beidzies, kad es jau gribēju skatīties cerību ezeru vēlreiz. nemitīgas skudriņas no režisora devilišlī apzinātā un precīzā neaptverami lielā talanta nesaudzīga pielietojuma. raudāt no aizkustinājuma, tas, protams, ir ļoti jauki, tāpat kā tikt sasmīdinātam no sirds, tas ir jauki, bet nekaitīgi. raudāt no tā, ka kaut kas ir perfekts. jā, tas plosa no iekšpuses.

man arī būtu bail rakstīt recenziju. jo, viss ko gribas - cieņā un skaudībā noliekt galvu autora priekšā.

kaut kad solīju iekopēt labākos latvietes karmas citātus. papildu iemetīšu vēl citus dārgakmeņus.

mja. šodien apdrošināšanas sakarā mēģināju šifrēt, kas tad ir civillaulība: kniebšanās zem viena jumta vai tomēr papīri zagsā. izrādās, ka arī apdrošinātāji to interpretē dažādi, viens likums viena taisnība apparently pie dirsas. labi man šajā gadījumā, bet ne par to stāsts, stāsts par to, ka, gūglējot civillaulību, definīcijas vietā pirmajās divās lapās atradu tikai kristiešu murgus par to, kāpēc civillaulība ir nāves grēks un sievietēm dievietēm masveidā radītos sūdus par to, ka ja nemīl, tad neprec, un bez zīmoga pasē pa lielam tu esi prostitūta. miljoniem miljardiem, lejā mans mīļākais.

http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/156895/civillauliba---sieviesu-lamatas

No vīriešu skatu punkta kopā dzīvošana bez laulības saitēm ir pats labākais, kas ar viņu var notikt. Tas neuzliek pienākumus, ir ērti, tajā pašā laikā viņš var baudīt visas precēta vīra priekšrocības - vakariņas, seksu un izgludinātus kreklus. Dzīvojot civillaulībā, vīrietis neriskē ar savu naudu un mantu, jūtas brīvs un nemokās sirdsapziņas pārmetumos, jo sieviete šādam kopdzīves modelim pati ir piekritusi.
Savukārt sievietes civillaulību uztver daudz sāpīgāk. Viņas pienākumi ir tieši tādi paši kā laulība, taču kāzu zvani nesteidz skanēt.