as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 23rd, 2014

kl. ir tik ļoti pieradis, ka es ceļos darba dienās un viņš guļ līdz diviem, ka šodien, kad viņam bija filmēšana, ar misijas apziņu pamodināja mani. septiņos. un pats aizmiga ar labi padarīta darba sajūtu. nu neko. cēlos, modināju un pārliecināju, ka šoreiz uz darbu ies viņš. aizmigt, protams, vairs nespīd.

jē, vī kainda fain.

tā. izrādās, ka O. draudzene ir pievienojusies tam pulciņam, kas par mani ir izdarījis sliktos secinājumus. un, godavārds, es tovakar to jutu, bet man tiešām likās, ka piedēvēju sev par daudz nozīmes, pat kl. jocīgi skatījās, kad aizrādīju, ka man liekas, ka tā meitene tikko izskrēja no bāra manis dēļ.

ne sūda. tieši tā esot bijis. un tinu un tinu to filmu atpakaļ, un tā arī līdz galam nesaprotu, kāpēc. jā, pļāpāju ar O. stipri vairāk, bet for fuck's sake, mēs esam draugi, kas nav redzējušies gadu. un viņa ir mazs, burvīgs radījums, ko es tiešām nepazīstu, par ko mums runāt? man bija draugs blakus, dieva dēļ.

un tad depo uz sasodītu sekundi pieeju bērnības draugam, tur burtiski pēc minūtes meitene demonstratīvi viņu apķer un ar skatienu vien izslēdz mani no šīs sarunas. un es arī paklausīgi tipinu projām. srsly, bļaģ, ko viņām liekas, ka es izdarīšu? samirkšķināšu acis un viņu rūpīgi būvētās attiecībās -bladākš- sabruks.

ikreiz, kad šito jūtu, eju, mēģinu runāties, saku, ka, re, paskaties, nu nevajag man neko, nu nepaņemšu neko, c'mon. un tad vienmēr lielas acis - ko tu, tu ko? es taču nekad nedomāju, ka tu ko tādu...

tad nokaunos. par egocentrismu, par paranoju. trīs dienu laikā pie manis atnāks info, ka, lūk, es esot čūska (jūs esat mani redzējuši? to haotisko vārdu čupiņu, kas savāra sūdus, tikai tāpēc, ka nav sociāli adekvāta? manipulatīva čūska, lol).

nu nestāv vīrieši rindā, galīgi nestāv. protams, kaut kādā līmenī tas glaimo, no otras puses, nezinu. es laikam īsti nemāku sarunāties, to ko daru, to laikam saucot par flirtēšanu?

vakardien kaņepē ievēroju glītu divdesmitgadnieciņu no alūksnes. mana lielā vājība, jauni naivi puisīši no laukiem. piesēdos blakus, sāku pļāpāt.

-tu viena?
-(pārkāpu sev pāri kādus sešus metrus. pirmoreiz dzīvē saņēmos.) nē. tas ir jā, bet es gaidu draugu.
-ā, tad man laikam jāiet.
-jo nav cerības ar mani pārgulēt?
-nu nē. tas jau nav tā, ka... ļoti samulsa. mēs varam vienkārši parunāt.
-taču ej, ja tu gribi.
-nu nē, tad tu domāsi, ka gribu tikai ar tevi pārgulēt.

sasmējos. un norunāju kaut kādu pusstundu. viena no nedabiskākajām sarunām bārā manā dzīvē. bet viņam patika led zeppelin un bija tāds deguntiņš kā no amerikāņu deviņdesmito pusaudžu seriāliem. tā laikam neskaitījās flirtēšana. tāpēc tik nedabiski likās.

t. teica, ka man to vajagot uzprintēt uz krekliņa. nevis kaut kādu stulbu "empātiju". hmm. "es tiešām tā vienkārši sarunājos. mans mērķis nav nocelt tavu vīrieti." šausmīgi gari sanāk. un diezgan pastulbi.

labāk par filmām. zvaigzne, krievu filma. rusalkas režisore, man liekas, ka viņa nupatās tapa par manu iedvesmu un rolmodeli. tik cilvēcīgi, tik smieklīgi, tik aizkustinoši. un tā beigās iedeva pa galvu. ka filmas varoņi var tevi nokaitināt, bet beigās tu viņiem piedod. tu esi smalki apčakarēts, rusalkā tieši pietrūka tās apčakarēšanas. bet citādi motīvs tas pats naivums lielpilsētā neizdzīvo, bet vērot tā īso pastāvēšanas brīdi ir bezgalīgi traģiski un valdzinoši vienlaikus. mana favorīte no festivāla filmām.

tematiskā lilit. vakar nopirku, lai izlasītu JJ interviju. sen nebiju lasījusi, agrāk nelikās tāds sviests, laikam tāpēc burn your tv & shit. pie sviesta pierod. tagad, kad lasu tikai ziņas, klubu un šad tad RL, tīri smukumam, vienkārši met no kājām. it sevišķi, ja tu iedomājies, ka vīriešu žurnāli būtu piemēsloti ar septiņpadsmit tūkstoš savārstījumiem par tēmu "kā pareizi viņu paturēt, auklēt, audzināt un kniebt".

ko mēs varam šai numurā iemācīties no sofijas lorēnas? nopietni, nevis re, jums raksts par lorēnu, pizģec ku smuka tante vēl aizvien, bet gan to, ka, ja tu esi uzaugusi bez tēva, jāprec veci vīrieši, bet, ja ar, tad tikai jauniņi. vai to, ka krāpt drīkst, bet vajag pa kluso, tad viss būs eleganti. ā, un jāizvēlas, karjera vai bērni. citādi būs daudz spontāno abortu. "zvaigžņu mācības" raksts saucās.

un tad mans absolūti mīļākais raksts par to, ka visas kuces, izņemot tevi.

"sievieti ar citām sievietēm vieno nevis kopīgs darbs, bet kopīgs ienaidnieks. viņas savā cīņā ir gatavas iet līdz galam - līdz sāncenses iznīcināšanai. (..) sieviešu draudzība gandrīz vienmēr ir vērsta pret kaut ko, parasti pret citam sievietēm, kuras izrādījušās pārāk tuvu barotavai."; "kāpēc neiepirkties kopā ar draudzenēm? Jo viņas tev ieteiks nopirkt visaseksuālāko apģērbu no visa iespējamā."; "ja draudzene apgalvo, ka "banāli un vulgāri", tātad jāņem ciet, vīrietim patiks."; "lai uzliktu meitai galvā bezlaulības vainagu, pietiek ar vienu skaudīgu māti, kura formē viņas attieksmi pret vīriešiem."

es vairs nevaru aizmigt, neko arī nevaru padarīt. un man nav draugu. tikai vīrietis, kas tā mīl savu darbu, ka gribas viņam sist pa seju aiz skaudības. bet nevar, jo viņš, loģiski, ir darbā. tāpēc es tagad dzeršu. un vairs šeit neko nerakstīšu, apsolu.

ne tikai es, arī žurnāls žirafe "lesbiete" raksta ar "z". kur tik nevar smelties mierinājumu.

*atcerējos par to, skatoties mašas bildes. maša ir tāda meitene, kuras dēļ varētu mainīt seksuālo orientāciju uz visām citām. un to nodomāju jau pirmoreiz viņu ieraugot. tāds trauslums, tāds spēks. nekad ar viņu īsti neesmu sarunājusies, pārlieku bail bija, viņa likās pārāk noslēgta, likās, ka, ja tu kaut tikai izskatīsies runājam kaut ko viņai netīkamu, viņa dos iekšās ātri. un smaidīja reti, toties - kā smaidīja. un smalciņas meitenes ar kamerām un apgriezieniem vien liek nodomāt visādas baigas lietas. bet jā, tik smuka kā maša man liekas vēl tikai madara. par mašu kaut kad dzirdēju, ka viņa tā kā pavisam oficiāli dzīvojot kopā amsterdamā ar draudzeni. varbūt tās ir kaut kādas baumas, bet nu vienalga. es reiz redzēju mašu raudam, un tieši tāpēc, ka tas nebija pa īstam, es viņā drusku iemīlējos.

likās, ka šī būs pavisam bezjēdzīga svētdiena, bet tad es uz ielas redzēju andri keišu (briesmīgi gribu viņu sev kaut kur uzprintēt), mazus puikas ar zenītiem, vairākus un laimīgus, un nopirku šokolādes kalendāru ziemassvētku gaidīšanai. ā, un tad cits puika teica telefonsarunā: no vienas puses tev ir taisnība, bet no otras - nav! man likās, ka šis, vot, varētu būt pasaulē universālākais arguments. un sagribējās uz kaut kādiem sviestainiem bāriem. tādiem, kur skatās hokeju vai tamlīdzīgi.