as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 4th, 2013

mans datora pulkstenis vēl aizvien iet atpakaļgaitā. drīz iestāsies vasara.

sevis kopšana mani vispār šausmīgi mulsina. vienalga, rīta skrējiens, sejas maskas vai diētas. un nojaušu, ka kaut kad taču nāksies izvēlēties, vai, drīzāk, saprast, ka par vēlu un mesties glābt, kas glābjams.

bet labi, štrunts. tas, ko patiešām nesaprotu: kosmētikas noņemšana. tas ir, ir jānoņem kosmētika, citādi tu jau parīt būsi sačervelējusies. tāpēc reizēm es mēģinu. un tad man ir acis. ir īpaši acu noņēmēji, lai man vairs nebūtu acu, un tur es vairs neko nesaprotu. sākumā tu maigi ar vatīti braucinies pāri plakstiem. un vienalga kādas tehnikas es izmantoju, rezultāts ir viens. uz skropstām tušas vairs nav, daļa ir man acīs, otra daļa zem acīm, un es esmu pusakla panda. tad nospļaujos, paņemu ziepes, izberzēju acis, dabūju ziepes acīs, dabūju to ķēpu nost, eju gulēt.

nākamajā dienā parasti atstāju kosmētiku tur, kur tai jābūt. spilvenā.

vakar tātad aizbēgu līdz k. bāram, tur viņi sākuši tirgot valmiermuižu. valmiermuiža tallinā tagad ir visur, starp citu.

-nu, nu pasaki. kā jūs sakāt? nu izrunā! izrunā, izrunā, izrunā...
-nē.

...pēc trim stundām. hell hunt'ā. (vēl viena brīnumaina vieta, kas igauniski nozīmē labais vilks. nekā no tā pancīguma īstenībā.)

-ei, pasūti ķiploku graudiņus lūdzu!
-pati pasūti.
-nu pasaki viņam.
-pati pasaki. tu taču zini, kā sauc, vai ne?
-jā, bet...
-nu davai, izrunā, izrunā, izrunā.

(bārmenis uzjautrināts iesaistās rotaļā)

-okei. mmm.... küüslaug... leib?
-what does she say? i don't understand.
-garlic bread. she wants garlic bread. and two valmiermuižas, please.

es pat nezinu, vai tā tik ļoti ir mūzika. viena pati. niks keivs kopā ar saviem klipiem. nohipnotizēts trusītis.

mīlēt, mīlēties, palikt nomodā vientuļās naktīs, vērot svešiniekus, aizbēgt, raudāt, nepiedot, piedot, pamosties, atsākt.


krāsas, kas iziet cauri ādai.


work bitch, kā teiktu britnija spīrsa.

cenšos.