as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

mans datora pulkstenis vēl aizvien iet atpakaļgaitā. drīz iestāsies vasara.

sevis kopšana mani vispār šausmīgi mulsina. vienalga, rīta skrējiens, sejas maskas vai diētas. un nojaušu, ka kaut kad taču nāksies izvēlēties, vai, drīzāk, saprast, ka par vēlu un mesties glābt, kas glābjams.

bet labi, štrunts. tas, ko patiešām nesaprotu: kosmētikas noņemšana. tas ir, ir jānoņem kosmētika, citādi tu jau parīt būsi sačervelējusies. tāpēc reizēm es mēģinu. un tad man ir acis. ir īpaši acu noņēmēji, lai man vairs nebūtu acu, un tur es vairs neko nesaprotu. sākumā tu maigi ar vatīti braucinies pāri plakstiem. un vienalga kādas tehnikas es izmantoju, rezultāts ir viens. uz skropstām tušas vairs nav, daļa ir man acīs, otra daļa zem acīm, un es esmu pusakla panda. tad nospļaujos, paņemu ziepes, izberzēju acis, dabūju ziepes acīs, dabūju to ķēpu nost, eju gulēt.

nākamajā dienā parasti atstāju kosmētiku tur, kur tai jābūt. spilvenā.