as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - March 6th, 2010

mani gan nomāc doma, ka ušakovs vispār drīkst jebko aizliegt...bet ja aizliedzējs būtu kāds cits.
jā, lūdzu. ar visu to spītības auru...sačervelējies dumpīgums pret cilvēkiem, kuriem vispār uzmanību nedrīkstētu pievērst. un bez jebkāda piezemējuma, viegluma, diesnedo, pasmaidīšanas.

jā. ja ušakovs aizliegtu mest atkritumus no sestā stāva citiem uz galvas, man, iespējams, liktos, ka tas ir muļķīgs aizliegums. un prokrievisks, protams.

bet citādi.

alise brīnumzemē tātad.

no tima cerēju sagaidīt daudz daudz daudz vairāk. končfilma, līdzīga dakterim parmezānam, krāsiņas un burvju nūjiņas un smuki un cakas...nekā tāda ko tur saskata naumanis: masturbācijas loki zem acīm (kaš tie tādi), česīras kaķa balss kā telefonsekss un džonijs kā transvestīts... man šķiet, viņš kādu nelabu sapni redzējis.

bet man negribas filmas, kur vizuālais nevis papildina vai veido stāstu, bet tik brutāli- aizstāj.

pie tam, es atvainojos, luiss kerols ir absurda mākslinieks, tur tik ļoti varēja izvērsties visās nesakarības dimensijās, a nekā, ņem un šitā vardarbīgi iesprauž sižetu prasto. labie, sliktie, mērķis uzvara buča jei.

ja šī pasaka nav bērnu filma, tad kopš kura laika visi tie filmmeikeri tik zemu vērtē pieaugušos?

(protams, noaktierots skaisti.)

un tādēļ stāvu un krītu. vienīgais gabaliņš, kas oskaru pelnījis, ir up. pārējie nav sava žanra tik lielas pērles, izņemot, saprotams, filmu par zilajiem cilvēkiem, kas ir vēl daudz tālāka, daudz skumjāka trīs dē galējība, mēs izmežģīsim acis tavā vietā, sēdi un atbrīvo smadzenes, dārgais skatītāj.


esmu runājusi.

bet nu es dodos dot pašu pašu vispēdējāko iespēju žanram "viegla rakstura filmas/komēdijas pēc 2000. gada".