as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - November 10th, 2008

svaigi nopljauta zaale
zemes dumpiigie rugaaji iespiezjas peedaas
te nekas nav mainiijies
vecmaamulja skataas ziepju operas
ada, ne reizi nenolaizjot acis (shai zekjei veelaak vinja atkal noaardiiis lieko)
mazaa meitene puush ziepju burbuljus (dazjus seedinot uz spilveniem, reiz kaadam beidzot jaasanjemas nepaarspraagt)
teevs vaara ziepes. izvanda skapjus, met baltus palagus uz griidas. (atrod iires naudu un ikdieniskji piedzeras)
maate ar ziepjainu lupatu berzj flizes. (vinja nekad neko nepiedod. bet neko arii neatceras.)
'buus labaak,' vinja reizeem saka. kaut visiem ir labi kaa ir.
vecmaaminja pie visa vaino tumsneeju sirzju lauzeeju vai vecuma kaites (bet validols paliidz pret abiem)
meitene tic engjelju sazveerestiibai un savai izredzeetiibai
teevs nevaino neko. bet arii netic nekam. (nelaagi, ka neizdziivoti sapnji ir neiistas atminjas, a ko, dziive taada.)
maate. maatei mazajai reizi pa reizei gribas pieklauveet pie aadas un uzzinaat, vai tur iekshaa kaads ir.

'tu drebi.' kaads apliek ap pleciem siltu dreebi.

te skukjeens uz vanshu tilta ar paaris iedomu draugiem raugaas uz televiizijas tornii.
(liidziigi kaa disneja multfilmaa sniegbaltiite skataas uz pili)
vinjai ir taadas lielas, lielas zilas acis.
kad tu paaugsies, suutiisim uz skaistumkonkursiem, runaa lielie garlaiciigaas viesiibaas
rosols, skruuve, ilgi gaidiita torte, viens gabalinsh un nedabiski kjeercoshi smiekli

mani sauc. ir jaaiet. laika nav palicis daudz.


sheit vinja jau ir cita. suukaajamo konfekshu vietaa degoshi seerkocinji.
aizstaat niecinjus ar priecinjiem.
nesadzirdama balss. bet kaut kur noteikti vinjas dziive ir pasaules saakums un pasaules gals.
uz graniita plaaksniites rakstiits vecmaaminjas vaards, uzvaards, gadaskaitlji
ja samiedz acis, var saredzeet pavisam skaidri
'vienkaarshi marija', 'bagaatie arii raud', 'dona beizja'

pielikaam kaiminjtanteem aizskarus. iespieda rokaas serenaades un shokolaades sierinjus. visaa tajaa kaut kas aizkustinoshi padomisks.

it seviskji jo viena runaaja krieviski, otra tulkoja, jo, skjiet, muusu un iiviites speeja izprast nav mainiijusies kopsh kopiigas ziimiishu padoshanas pamatskolas krievu valodas stundaas.

tajaas pashaas, kur pirmoreiz rakstiiju kaut ko, kas attaali atgaadinaaja dzejoljus.

vakar laime pilniiga izpalika. izmisuma traukshanaas ar velosipeedu bez stuures uz diennakts lulu gan ne.

shodienas nejeedziigaas diskusijas par to, ko dzert, lai dzershana izveerstos intelektuaala.

turpmaak tie buus dzejas un kultuuras vakari. (amerikaanju komeediju smiekli fonaa).

mani sapnji sastaav no slepkaviibaam. augstaam klintiim. muuzikas. nemitiigas nodeviibas.

iive: divas vaajiibas: postoshana un plostoshana
w.: eu!!! shito es tuuliit pat iepostoshu.

ak, un par kontroli. iekāpju 3. trolejbusā. sagrabinu naudiņu, skatos vadītāja logam kaut kāds balts papīrs priekšā. nu labi, meklēšu konduktori.

staigāju, nevaru atrast. viena pietura pagājusi, viena palikusi.

ak, nu lai jau. kopš bērnības riebjas zaķoties, paniskas bailes no kontroles, bet nu lai jau. viena pietura.

un tagad tā brīnumainā kaza pieceļas, izvelk no kabatas savu smalko 'kontrole' apliecībiņu.

es sāku kliegt. nevis drebināties, bet nikni kliegt. jūs redzējāt, ka es meklēju, man pilna soma biļetēm, nekad tīšu prātu nešmaucu jūsu sasodīto sistēmu. jūs redzējāt mani ar naudiņu vazājamies pa šo trolejbusu. kur te vispār ellē var dabūt biļeti?

pie vadītāja.

forši. varēja būt rakstīts. vai izskatīties.

jau gadu, jaunkundz.

jau divus atbraucot, nezinu, kur, cik, kā, kompostrēt nemāku, pasažieriem mākties ar jautājumiem piegriezies.

sodu samaksāju. kliedzot. netipiski man. bet varbūt par vienu fobiju mazāk. jo mani viņi biedē tāpēc, ka nepatīk pelnīti pārmetumi.

māte bērnībā feikoja apliecības, meloja par manu vecumu utt. sports tāds. riebās. riebjas arī tagad. bet līdz šim ieraugot kontroli vēderā tāda auksta sajūta. varbūt vairs nebūs.