as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 30th, 2008

GULTA!!!

„iedomājies, šogad strazdi neapēda visus saldos ķiršus
(un dzeguze ne reizi nepačukstēja, kad tieši es miršu, bet ne jau to es tev gribēju stāstīt, svarīgais bija ķirši, pēdējā laikā mācos nenovirzīties no svarīgā un nepiesārņot mazās zīmītes tev ar liekām detaļām, tāpat labi zinu, ka tu jau kādu laiciņu visu neizlasi, tikai pasvītrotos vārdus, tāpēc ņemu sarkanu pildspalvu un slidinu to zem vārda „ķiršus”, nedaudz par spēcīgu, tāpēc mazais sarkanais asmenītis izduras cauri manai post-it un iekrāso galdu ķirškrāsā, velns, nu jau es tūlīt pat aizmirsīšu, ko īsti taisījos tev teikt. )
dažus viņi atstāja, mēs ņēmām kāpnes un rāpāmies pakaļ.
(lindai mati ieķērās zaros un viņa nekādi netika atpakaļ lejā, tas bija diezgan smieklīgi līdz viņa sāka raudāt. tad gan viņai izplūda skropstu tuša un viņa izskatījās pēc pandas ar traģisma pilnu personību, godīgi sakot, tas gan vēl joprojām bija visnotaļ smieklīgi, tādēļ vienmēr pērku ūdensizturīgās, nekad jau nevar zināt, kad tieši nāksies raudāt, zini, tā jau nav tāda lieta ko ieplānot )
kad sadalījām katram sanāca taisni divdesmit viena oga
(izņemot lindu, jo viņa tā arī nebija tikusi lejā no tā koka, ap to laiku jau krēsloja un viņas palika žēl, jo viņa atteicās nogriezt tās iepiņķerējušās sprogas, un kāds teica, ka ja linda tā būtu sēdējusi visu vasaru, strazdi būtu sabijušies un mums būtu daudz daudz vairāk ķiršu)
no savējiem es izvārīju ievārījumu
(mazītiņā burciņā, cukurotu un glumu, man teica, ka neesot gudra, jo tik maz ķirši jāapēd katrs pa vienam, jāizgaršo vasara, jāaizspļauj kauliņi labi tālu, bet es jau biju izlēmusi, ka, kad ziemā atkal saķersi temperatūru un iesnas, likšu tev pa tējkarotei pie tējas un viņās būs traki daudz saules, smieklu un iedeguma strīpiņu no peldkostīma lencēm, tik daudz, ka tu neticami ātri atveseļosies)”

/tu atnāc mājās un saki, ka redzēji manu zīmīti, un nu man ir pilnīgi skaidrs, ka lasi tikai pasvītroto, jo vienā no tiem veikaliem, kur pat rudeņos pārdod visu, tu esi paklausīgi nopircis pārsimt gramu ķiršu, gan skābo ķiršu par nelaimi, bet tas jau laikam nav tik būtiski. un es sev klusībā nosolos iemācīties uz dzeltenām lapiņām rakstīt tikai tādas lietas kā „piens”, „samaksāt par elektrību”, „piezvani mammai”, „esmu apvainojusies un ar tevi nesarunājos” vai „ķiršu ievārījums ir virtuves skapja augšējā plauktā”./

no daudzajām ievērotajām cilvēklietām daudzajās stundās publiskajās vietās patiesi atmiņā paliekošās divas.

metro vēroju puisēnu. viņam gan ir gaiši mati, bet citādi- tās pašas bedrītes vaigos, tās pašas zaļās acis. nu jā, gadi kādi divpadsmit. un blakus sēž mamma un bēbe. bēbīte, māsiņa pavisam sīciņa, kādi pāris mēneši. puisēns pēta mazās pēdas, it sevišķi miniatūros pirkstiņus. un tad pavisam spontāni subjekts, kam jābūt teju spurainam pusaudzim un jāklausās reps, ņem un spontāni nobučo vienu pēdiņu. kad viņš jau pēc vairākām pieturām uzmanīgi stūma ratiņus pāri vagona pakāpienam, es vēl aizvien smaidīju un biju pavisam aizmirsusi savu pārgurumu.

būtu palūgusi telefona numuru, ja nezinātu, ka desmit gadu laikā i telefoni, i cilvēki mainās.

otrs vairāk tāda refleksija par nejauši satiktajiem pusanonīmajiem sarunbiedriem, skaidri zinot, ka dzīvē diez vai otrreiz redzēsi. šis tik ierastais atvadu 'good luck'. pat ja to nedomā no tiesas, tik un tā tas ir pēdējais, kas paliek. tik tukšpilnie aizsargvārdi, kas nav viss nekāds skumji ironiskais 'have a nice life'.

ejgulētmuļķe.

tātad. uz bretaņu braucu pirmdien sešos, lai paspētu uz lekciju divpadsmitos.

i. bija ideja, kad no stokholmas pavēstīju, ka naudas un ko darīt nav. teica, lai eju pa lidostu un dziedu, gan jau kāds samaksās, lai pārtraucu. šī doma gan reiz bija arī vienā donalda daka komiksā, tad kad viņu vēl sauca mickey mouse.

guļot uz galda, tikai pavisam klusām klausījos mūziku uz kompja. galu galā īpodnieki klausījās tik skaļi, kā es bez austiņām. uz galda var labi pagulēt, ja tiešām nāk miegs. tā kā mazi bērni guļ zupas šķīvjos.

arī uz nepazīstama pasažiera pleca var labi pagulēt, kamēr viņš tevi apmulsis nokrata.

man vēl aizvien riebjas lidot.

ejgulētmuļķe, ejgulētmuļķe, ejgulētmuļķe.

es vienmēr esmu zinājusi, ka maksīna fermīna grāmata sniegs ir izcila. bet tik tikko. es tur atradu 50 eiro. kurus sen biju domājusi esam iztērējusi.
35. lappusē pie vārdiem 'tonakt viņš mīlējās ar meiteni no strūklakas'

visromantiskākā un skaistākā lieta, kas ar mani pēdējās dienās notikusi.


izšķirstīju visu, bet vairs gan neko neatradu.

oh, fuck. tony just cāālled me. viņš ir brits. kā gan viņš varētu būt amerikānis, kā gan varēju tik naivi cerēt.

un man jābrauc rīt. nevis parīt. viņš mani savāks pusceļā. i feel really really scared. varētu pat teikt, ka bloody.

un rīt man vēl ir jāizvācas no dzīvokļa. un jāsalabo elektrīb-dušnieciņi.

un un un. jāizmet visas vecās mantas. un ko lai dara ar grāmatām?

un tagad kaimiņi zina, ka esmu atpakaļ. 13to reizi pulp common people.

tā varbūt nav mīļākā no mīļākajām. bet tā. tik ļoti iesit atpakaļ dzīvē.

but still you'll never get it right,
cos when you're laid in bed at night,
watching roaches climb the wall,
if you call your dad he could stop it all.

sing along and it might just get you through,

laugh along even though they're laughing at you,
and the stupid things that you do.

(c)timofejevs

Sofija

Sofija bija maza meitenīte,

Bet pēc tam sāka spēlēt rokenrolu.

Viņa kliedza lielā, erotiskā mikrofonā:

“Ja visas pasaules zēni ar mani pārgulēt spētu”.

Turklāt ar to domājot pavisam ko citu, ( tālāk )

bļin, nu gribas runāt. bet vienmēr pēc 57 ierakstiem vienā datumā kāds mani atdraugo. un vēl vairāk par runāt- man gribas patikt.

mhmm, es esmu muļķīga. un smieklīga. bet vismaz atklāta. kaut gan tas arī varbūt ir trūkums. sešas dienas man bija cilvēki, kam pierunāt ausis. pie tādiem luksus apstākļiem ātri pierod. un vēl man gribas to orbitas antoloģiju. jau klausīties skaisti, ja vēl lasīt. es ātri. izdabūšu lieko ārā, un būs miers. ja jūs zinātu, cik daudz paralēli tiek pierakstīts kaut kur nepubliski. kuš. kuš. kuš.

es esmu sabijusies. jānovērš uzmanība. jāskatās kā žūst krāsa, kā teica t.