as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - godavārds, ja jūs runātu, es klusētu

(c)timofejevs

Sofija

Sofija bija maza meitenīte,

Bet pēc tam sāka spēlēt rokenrolu.

Viņa kliedza lielā, erotiskā mikrofonā:

“Ja visas pasaules zēni ar mani pārgulēt spētu”.

Turklāt ar to domājot pavisam ko citu,

Viņa domāja par tukšajiem vakariem

Uz bezjēdzīgiem soliņiem, vienām un tām pašām

Sejām un sarunām, nemainīgu

Aukstuma un vienaldzības sajūtu,

Kas viņai reiz uzradās

Un nelaiž vairs vaļā kā apdeguma rēta.

Šonedēļ Sofija nopirka lielu segu

Un naktīs ieritinās zem tās, tomēr

Sasildīties nespēj, un pat sekss

Ir kā sērkoka zibsnis, kad

Skaties uz liesmu un domā,

Ka tā ir skaista, bet pēc tam saproti,

Ka nepaspēji aizsmēķēt. Un re, koncertā,

Kluba pagrabā ar tumšajām sienām viņa

Dzied par visas pasaules zēniem, bet

Ar to viņa nedomā seksa jūru,

Viņa nav nimfomāne, bet domā, ka

Tad varbūt sasildītos. Kā aizdegas

Izkaltis koks tajos neskaitāmajos raidījumos

Par slaveniem ceļotājiem.