| Feb. 14th, 2008 02:54 am krāšņā latvju kinožurnālistika atkal līksmoju par izklaidi. mjā, ja tu esi vienīgais naumanis un vienīgā dita, tu vari atļauties būt, kā vien vēlies.
citēju:
-kuplkrūtainā Skārleta kā briļļainā erotomāna Vudija jaunā mūza!
-ar pufīgo Skārletu Johansoni
-Jo, raugi, Kasandras sapnī Kolins F. tēlo tādu lētticīgu, patupu, bet dikti lādzīgu brālīti, kurš strādā autoremonta ūķī par mehāniķi, ir bez īpašām prasībām, nu, aliņš reizēm, taču ar vienu postošu, impulsīvu kaislību... Savukārt Jūena M. brāļuks ir tips, ko sauc par nūģi, ...
-Tāpēc daudz plakātu, daudz Penelopes, bet pašā Potsdamas laukuma vidū — spocīga būve, puscaurspīdīgs divstāvu kubs, kurā ieejot jums ir izredzes kļūt tikpat daiļai vai vismaz tikpat nokrāsotai kā spāņu skaistule. Meitenes ar otiņām ir gatavs izkrāsot jūsu seju — dailes un kino sadraudzības vārdā!
epiteti smalki, viss baisi samudžināts... un... un arī es viņiem spītīgi tik un tā uzticos.
nnneko. ja palasa rīgas viļņu kino reportāžas. no kurām izcilākā reiz bija par ostinu pauersu. ieturēta burvīgā stilā: 'dārgie vientiesīši, pačukstēšu jums, ka (piedodiet, nosarkstu) filma tulkoJAS kā 'spiegs, kurš mani (aiaiai!) IZDRĀZA (no shittin')''. noskaņa man palika atmiņā.
varbūt es to tveru sāpīgi, jo manas future studies pirmsākumos mani kvalificēs par kinoekspertu. ja viss būs tik glīti, kā gribētos.
es nelecos. es nekad nelecos. man tikai patīk lasīt viegli lasāmas lietas. Leave a comment |
