as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - December 19th, 2007

viens: neko amorālāku dārgie privātās dzīves žurnālisti vēl nebija izdarījuši. raksts par jūliju krūmiņu un bezpajumtnieku. nevis ko, bet kā. rakstības stils tik augstprātīgi pretīgs, tik žultains, tik... noskurināties sakārojās.

divi: gadiņš šodien (http://klab.lv/~mlle_wonderland/2006/12/19/). aizdedzu virtuālu svecīti cibas dievam.

trīs: un arī tu skraidi pa pasauli ar savu čūskas norītā ziloņa bildi, vienā brīdī rodas pārliecība, ka visi ir idioti, un, ja nu kāds pēkšņi saprot, ka tā nav cepure, tu esi pagalam saviļņots un pārsteigts. muļķīgi. ja būtu ieskatījies kaimiņa bildē, tu redzētu cik tās visas līdzīgas, un nerastos pārspīlēti pieķeršanās pārpratumi.

kafejnīca. amm...ēstuve.

pupiņas bezgala bezgaršīgas. pieņemot, ka citu mērču tur nav, uzjautāju, vai nevarētu tikt vismaz pie kečupa.

-es atvainojos, es varētu dabūt kečupu?

-keeeečupu?

-mjā.

-kam jums kečupu?

-nūū, es varētu viņu uzliet pupiņām.

-(ar milzīgu riebumu) pupiņām?

-(kautrīgi) nu...jā.

-kečupu uz pupiņām?

-jāā.

-kāpēc?

-ko lūdzu?

-kāpēc jūs gribat uzliet kečupu pupiņām?

-ammm....

-septiņi santīmi!

-jā, labi. iedosiet to kečupu?

-atnesiet savas pupiņas šurp!

(atnesu)

-jūs tiešām tur gribat kečupu?

-jā. es drīkstu uzliet?

-nē!

-???

-es jums uzliešu.

aizejot ar savām kečuppupiņām, bija pilnīgi skaidrs, ka kaut kā esmu noziegusies pret šo sievieti. nākamreiz ēdīšu suši. taupīt uz labsajūtas līmeņa tak nedrīkst.

''Боги, боги мои! Что же нужно
было этой женщине?! Что нужно было этой женщине, в глазах которой всегда
горел какой-то непонятный огонечек, что нужно было этой чуть косящей на один
глаз ведьме, украсившей себя тогда весною мимозами? ''

bet reizēm es iztēlojos tos nabaga parastos mirstīgos vīriešus, kuru hiperbolizētie apraksti tiek sabērti cibā. perversa ievilkšana idealizēšanā. viņi žagojas. un gan jau, ka viņi nav nekas īpašs kā jau mēs visi. un ja es kādu dienu aiz neko darīt peldētos netā, un atrastu dievinošas himnas par sevi, spiegtu no šausmām. kaut arī tas tak ir tik cilvēcīgi. tieši no cilvēcības mums ir ne viena vien fobija. tikt ievilktam svešos sapņos. nu nevar tur nebūt nekā piedauzīga. samaitāto dvēseļu kolonija.

reiz atradu antīkas mīlestības mustbepop žurnāleli. nepaturēju mēli aiz zobiem, un dzirdēju baumas- es to rakstot.

ja es to rakstītu. man būtu kauns. kaut ko jau es rakstu. tātad kauns nav pastāstīt milzu skaitam virtuālu degunu, bet īstajiem ne vajag, ne varētu.

bet ir mierinājums. parasti tavas domas nevienu neinteresē tik ļoti, lai okšķerēšanās būtu kas vairāk par paranoju.

if you want a lover
i'll do anything you ask me to
and if you want another kind of love
i'll wear a mask for you
if you want a partner
take my hand
or if you want to strike me down in anger
here I stand
i'm your man

and if youve got to sleep
a moment on the road
i will steer for you
and if you want to work the street alone
i'll disappear for you
if you want a father for your child
or only want to walk with me a while
across the sand
i'm your man