as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

kafejnīca. amm...ēstuve.

pupiņas bezgala bezgaršīgas. pieņemot, ka citu mērču tur nav, uzjautāju, vai nevarētu tikt vismaz pie kečupa.

-es atvainojos, es varētu dabūt kečupu?

-keeeečupu?

-mjā.

-kam jums kečupu?

-nūū, es varētu viņu uzliet pupiņām.

-(ar milzīgu riebumu) pupiņām?

-(kautrīgi) nu...jā.

-kečupu uz pupiņām?

-jāā.

-kāpēc?

-ko lūdzu?

-kāpēc jūs gribat uzliet kečupu pupiņām?

-ammm....

-septiņi santīmi!

-jā, labi. iedosiet to kečupu?

-atnesiet savas pupiņas šurp!

(atnesu)

-jūs tiešām tur gribat kečupu?

-jā. es drīkstu uzliet?

-nē!

-???

-es jums uzliešu.

aizejot ar savām kečuppupiņām, bija pilnīgi skaidrs, ka kaut kā esmu noziegusies pret šo sievieti. nākamreiz ēdīšu suši. taupīt uz labsajūtas līmeņa tak nedrīkst.