as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - October 21st, 2007

man nav interneta. skaips neiet. neviena cita internetlapa neiet. nekas neiet. bet cibas dievam laikam gribējās, lai pasaku ko pateicu. jocīgi, jo nu galīgi nelikās, ka būtu pareizi to pateikt.

izlietu pienu nesasmelsi. pat ja mēs tam nebeidzam izgudrot visādas brīnišķīgas podziņas

toties rītos ar savu krākšanu es varu aizbiedēt jebkuru. hmm...varbūt vajadzētu iegādāt viesu ausu aizbāžņu komplektu?

tikko telefonā saņēmu ziņu arābu šriftā. skaista īsziņa. par saturu gan neko nezinu. bet tik skaisti tie burti.

šodien dienas vīrietis ir roberts de niro. gadās. bet vispār nto skatos paris je t'aime. nevaru saprast, kurš man ir mīļākais stāsts. esmu pusē un pagaidām skaistākie ir par musulmaņu meiteni, spāņu mammu, gusa van santa gabaliņš (j'avoue, il y en a deux beaux raisons, rien trop de plus), mīmu fantastiskais stāsts... bet beigu beigās būs amerikāniete. laikam viņa pārsit visu.

smīdini mani un liec raudāt vienlaikus, un es nekur nekad neaiziešu. paris, t'a brisee mon coeur aussi, la belle pute.

es nemaz neslēpju, ka izvairos no dzīves.

kaut gan nē. ja es šitā turpināšu, drīz vien puisis videonomā būs mans labākais draugs un uzticības persona.
kaut gan viņš noteikti būtu greizsirdīgs uz to veikalnieku, kuram pat divos naktī ir atvērtas durvis un lēti vīni.

kā pamodos, tā izslēdzu telefonu.
pirmkārt, lai neviens mani netraucētu.
otrkārt, lai es neskumtu gadījumā, ja mani neviens netraucē.

pamodiniet mani pavasarī. martā vēl ne, tikai kad gaiss jau ir iesilis un uz ielām sāk pārdot zemenes.