as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - August 1st, 2007

un tagad slinkums pabeigt sapņa stāstu un sunviņzin vai kāds viņu vispār lasīs. beidzās kā vienmēr- ar pamošanos.

filma bija garlaicīga. mēs aizgājām projām pēc tam, kad viņi mīlējās trešoreiz, likās, ka finālā būs ceturtā, pie tam tāda pati kā pārējās. lēdija un medību uzraugs.

tomēr nav ko nožēlot. jo vienubrīd krita zvaigzne. 'ei, a., skaties,' teicu, vienlaikus vēloties.

un tad es sapratu, ka varbūt tradīcija vēlēties nav tik daudz māņticība kā psiholoģisks triks ātri, zibšņa ātrumā, noformulēt visu ko tev vajag pilnai laimei. mana vēlēšanās pamanījās sastāvēt no nieka trim vārdiem, no kuriem divi: 'es' un 'vēlos'

mājās ejot, zem rozā pledas... bija kaut kā...silti.

un tieši pie durvīm- īsziņa no l. ''peldos okeānā. domāju par tevi.''

pirksti viegli lēkā pa taustiņiem mūzikas ritmā. teikt īsti vairs negribas/nav (ne)ko.

Current Music: cardigans- do you believe

jauki, ka ir ciba. draugi mani ir nobanojuši vai ko tādu izdarījuši. manuprāt: nedraudzīgi.

brīnumzemes jaunundzīte sev izlūdz pēdējo cigareti (smaržīga tabaciņa), un tad viņai būs jālauž kakls, atstājot parīzi bez savām pēdām. un vēl jāizprāto, ko disnejveikalā (kas man pašai liekas komerciāla, bet tomēr paradīziska vieta) nopirkt sīkajai, kurai ir viss un vēl vairāk. par daudz. un tad vēl 5 stundās jāizdara piecas lietas, kas katra prasa divas. bet laikam tikai pēdējos brīžos māku dzīvot pa īstam.

būt ceļā. bez metaforām. būt ceļā, atstāt un ilgoties.

jo citādi nevar un nedrīkst.

(neatceros, kurš teica, ka viņš cibu izmantojot kā rīta un vakara avīzes.trāpīgi katrā ziņā)

parīt es būšu ventspilī. un man tas liekas stipri eksotiskāk kā...nez, kambodža.

ā, un vēl man vajag sarkanu cepuri platām malām. o b l i g ā t i.

aizveries, mīļā, un spodrini istabu.

mmmm...hmm.

un ņemu atvaļinājumu uz kādu brītiņu. i'll be back, protams. bet pagaidām man ir brīvdienas un stāsti taustāmiem cilvēkiem.
pēdējais iedvesmojošais stāstiņš. francijā ir svētās katrīnas dienā. atzīmē, ja zaķim ir pāri 25 un nav apprecējies.

atsūta cepuri.

radi.

un tantes pie cepures pieliek zīmītes un kartiņas ar tekstu, kā tad nu tu tā, esi palikusi veca meita.

it kā ir atmesta tradīcija, bet kamēr francijā ir omītes un krustmātes, tikām kāda katrīnas dienā tiks pie mices.