as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

jauki, ka ir ciba. draugi mani ir nobanojuši vai ko tādu izdarījuši. manuprāt: nedraudzīgi.

brīnumzemes jaunundzīte sev izlūdz pēdējo cigareti (smaržīga tabaciņa), un tad viņai būs jālauž kakls, atstājot parīzi bez savām pēdām. un vēl jāizprāto, ko disnejveikalā (kas man pašai liekas komerciāla, bet tomēr paradīziska vieta) nopirkt sīkajai, kurai ir viss un vēl vairāk. par daudz. un tad vēl 5 stundās jāizdara piecas lietas, kas katra prasa divas. bet laikam tikai pēdējos brīžos māku dzīvot pa īstam.

būt ceļā. bez metaforām. būt ceļā, atstāt un ilgoties.

jo citādi nevar un nedrīkst.

(neatceros, kurš teica, ka viņš cibu izmantojot kā rīta un vakara avīzes.trāpīgi katrā ziņā)

parīt es būšu ventspilī. un man tas liekas stipri eksotiskāk kā...nez, kambodža.

ā, un vēl man vajag sarkanu cepuri platām malām. o b l i g ā t i.

aizveries, mīļā, un spodrini istabu.

mmmm...hmm.