as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

un tagad slinkums pabeigt sapņa stāstu un sunviņzin vai kāds viņu vispār lasīs. beidzās kā vienmēr- ar pamošanos.

filma bija garlaicīga. mēs aizgājām projām pēc tam, kad viņi mīlējās trešoreiz, likās, ka finālā būs ceturtā, pie tam tāda pati kā pārējās. lēdija un medību uzraugs.

tomēr nav ko nožēlot. jo vienubrīd krita zvaigzne. 'ei, a., skaties,' teicu, vienlaikus vēloties.

un tad es sapratu, ka varbūt tradīcija vēlēties nav tik daudz māņticība kā psiholoģisks triks ātri, zibšņa ātrumā, noformulēt visu ko tev vajag pilnai laimei. mana vēlēšanās pamanījās sastāvēt no nieka trim vārdiem, no kuriem divi: 'es' un 'vēlos'

mājās ejot, zem rozā pledas... bija kaut kā...silti.

un tieši pie durvīm- īsziņa no l. ''peldos okeānā. domāju par tevi.''

pirksti viegli lēkā pa taustiņiem mūzikas ritmā. teikt īsti vairs negribas/nav (ne)ko.