as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

iedomājos, ka netaisni jebkura svešinieka mēģinājumu uzsākt sarunu uztveru kā koļīšanas mēģinājumu.

tad nedaudz tomēr patērzēju ar zviedru zēnu, līdz nonāca līdz pēkšņam random.

-how old are you?
-what? why?
-just trying to make conversation.
-i see. *paslēpjas datorā*

bet varbūt tā ir mana problēma, ka nespēju iztēloties viņu vienkārši vēlamies sarunu. un pieredzi būtu godīgi katrreiz izsvītrot. vai arī nē.

upd: uzstājīgs bērniņš. mēģināja mani uzaicināt kaut kur. vispār, nē, es atvainojos, bet es pazīstu šo keisu. es esmu bijis rīgā jau nedēļu, bet neesmu nodrāzies. jautājums paliek aktuāls- vai tad,kad ar tevi randomly uzsāk sarunu, tiešām uzreiz jāinformē cilvēks, ka tev jau ir pilnvērtīga seksuālā dzīve, mīļšpaldies? tā taču tiktu tverta kā milzīga iedomība.