as i dream about movies they won't make of me when i'm dead - Post a comment

sapnī skaidroju vienam skuķim, ka filmās vīrieši pārģērbjas par sievietēm un kļūst smieklīgi. neveikli, groteski, muļķīgi.

filmās sievietes pārģērbjas par sievietēm, lai drīkstētu doties karā, atriebt, aizstāvēt. kļūtu stiprākas, varonīgākas, drosmīgākas.

tas tāpēc, ka mēs dzīvojam pasaulē, kur kaut ko sievišķot, nozīmē to darīt vāju. bet kaut ko maskulinizēt- pārvērst to spēkā un enerģijā.

tas bija garš un dusmīgs monologs ar filmu piemēriem un man neierasti biežu svešvārdu lietojumu. atbilde uz trauslas gaišmates izsmiekla pilnu pārmetumu par uzvedību.

laikam kaut kāds sakars tam visam bija ar primitīvo un kroplu klišeju pārstūķēto jūtu tektoniku. bet visvairāk visā pasaulē man bija žēl jakovļeva un kairišas, kas, manuprāt, varēja mājās skatīties tv vai arī spēlēt lomu. nevis kalpot par dekorācijām, par dekorācijām varēja kalpot viss cits šits, it sevišķi histēriskā uzvedība un piesmietā franču valoda. un, ejot nost no skatuves kairiša nokrita. visi viņu pabalstīja, atveda otrreiz paklanīties.

viņai vēl joprojām ir tās pašas acis, kas jaunības filmās. gaišs spēks.