as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

nu taču nekā tāda tur nebija. kaut kas TĀDS ir tas, ka es nabaga sarkasmiņam nekādīgi neesmu kompensējusi zaudējumus. tas bija sen senos laikos, kad sarkasmiņš vēl tikko bija mani iepazinis un viņam likās, ka esmu maiga, trausla un saudzīga dvēselīte, un viņš, neko ļaunu nedomādams, aizdeva man telefonu, kad iepriekšējais bija noplīsis. iespējams, es viņam nebiju atzinusies, ka visi mani telefoni gana drīz redz nelabu galu. un tā nu es braucu sabiedriskajā transportā, līksmi izmantodama visas advancētas interneta spējas savā jaunajā sarkasmiņa telefonā un, kāpjot ārā, man rupji uzgrūdās kāds jaunietis smalkās treniņbiksēs. es biju pārāk aizņemta kliedzot viņam nopakaļ, lai saprastu, ka tur nu viņš aiziet ar sarkasmiņa telefonu un ka šo telefonu mēs vairs nekad neredzēsim.

(Reply) (Parent) (Thread)

Ai, šis gan tāds bēdīgs stāsts, man bija gaužām līdzīgi, kad amsterdamās, džentelmenis būdams, pieteicos panest exsievas fotoaparātu.

(Reply) (Parent)