as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Nesen biju Ramalā (apmēram nedēļu), gaidīju netīrus arābus ar kalšņikoviem, bet nesagaidīju - diezgan Eiropeiska (priekš arābu pilsētas pat mierīga vieta, protams, bez satiksmes notiekumiem, pārtikas un veterniārā dienesta un citām liekulībām). Par ebrejiem nezinu, lai arī ir daudz mašīnu ar izraēlas nummuriem, neesmu drošs, ka Ortodoksālais ebrejs viens pats varētu kežualī pavadīt laiku pilsētas laukumā, saņemt laipnu apkalpošanu un citādi justies kā mājās, bet tiešām nezinu.

Lai gan esmu dzirdējis stāstus, ka palestīnieši mēdz ālēties (dedzināt riepas un piketēt pie lielās sienas, un čekpointiem), un izraēlas policija mēdz apciemot Ramālu, lai veiktu politiski motivētu vardarbību, pats neko no tā nepieredzēju, atšķirībā no Hebronas, kur varēja just tenšanu, dzeloņdrātis un mazliet etniskā naida, ik uz soļa.

Tā kā esmu pazaļš, joprojām nezinu, cik o.k. ir postēt pie nepazīstamu cilvēku ierakstiem, tā ka atvainojos, ja aizskāru jūsu prīvātumu internetā.

(Reply)