nu paga, tas kuram es piedāvāju nepārgulēt bija pavisam viens. tik viens, ka viņam bija jāpaskaidro, ka "es te esmu ar divām meitenēm, bet viņas neskaitās". (okei, es sāku redzēt problēmu:). nē, dzīvokļa biedrenes or so).
es neeju klāt meitenēm un nesaku, ka negribu ar kādu gulēt. es reizēm pajautāju, vai ir problēma un vai es esmu kaut kā aizskārusi. bet, iespējams, es tiešām nejūtu situāciju bieži. tad, kad man pašai ir labi un viegli, kaut kā laikam pieņemu, ka tā ir visiem. un es nesaprotu tos visus zemtekstus. zini, klasisko, ka tev liekas, ka bija super saruna, viss fine, bet pēc tam sarunbiedrs sūdzās, kāds lohs es esot bijis. kaut gan laikam būtu absurdi, ja viņš to teiktu man, vai ne?
ai, fuck, cilvēki ir tik komplicēti. un, ja pavisam godīgi, reizēm ar acs stūrīti es izvēlos spēlēt muļķi. vienkāršāk.