| Oct. 17th, 2014 08:12 pm šodien aizmuku uz brīdi no darba, lai mierā un "mierā" padzertu kafiju. klusumā, bez datora, šķirstot avīzes un ar roku kaut ko skribinot uz papīra.
blakus divas dāmas, man gribētos domāt, ka mūžību, bet patiesībā jau visticamāk gluži nedaudz vecākas runājās. viena bija aizgājusi no vīra teju vakar, stāstīja draudzenei, cik atvieglota. viss vislabākajās tradīcijās, otra teica, ka nav ko sevi vainot, un lai ņemot visu, arī jauno veļasmašīnu, viņa pārdzīvoja, cik nesen nopirkta. draudzene ieteica visu pārdot ss'ā. vēl uzzināju, ka viņai bijis laulību līgums, tagad viss, ko vīrs dos, tas tikai no laba prāta. jā, lielākoties tika runāts par naudu. viņai bija divas meitas, šķiet, jāmeklē dzīvoklis, tagad viss tik dārgs. viņu vairs negrib redzēt, tik vien kā pie notāra. tur tikai draudzenei mēle paslīdēja, pajautāja, kāpēc tad vispār precējās, bet uzreiz ņēma atpakaļ, mīlestība ir akla kuce, saprotams. un es sēdēju pie ārsta rindā, un tur žurnāls citāda pasaule, uz kura vāka kā reiz: "kā atrast īsto partneri". un tieši tai brīdī biju domājusi, vai vispār būšu atkal laimīga, un tad skaidri apjautu- būšu.
protams, ka būsi, apliecināja draudzene.
man jūsu ticību, nodomāju.
un tad atnāca divas meitenes. man gribētos domāt, ka pavisam nedaudz, bet visticamāk stipri jaunākas. viņas tikpat ilgi un tikpat emocionāli runājās, viena no viņām bija gājusi piecreiz nedēļā uz baseinu, bet tagad iet tikai trīsreiz. arī viņas draudzene bija saprotoša.
tikai es tāda viena un svešiniekus stalkerējoša. 3 comments - Leave a comment    |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}