as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Aug. 18th, 2014 12:23 pm

es vienkārši nevaru nomierināties.

"Tāpēc, ieraugot uz ielas guļošu cilvēku, - jāpieiet viņam klāt, jāuzrunā, jāpapurina, lai saprastu, kas noticis. Daudziem šķiet, ka viņi savu pienākumu ir izpildījuši, vienkārši piezvanot ātrajiem, taču var gadīties, ka līdzcilvēks, sniedzot pirmo palīdzību pirms brigādes ierašanās, var izglābt dzīvību.."

gribas pilnīgi izlasīt visu rakstu.

5 comments - Leave a comment

Comments:

From:	echoes
Date:	August 18th, 2014 - 02:34 pm

(Link)

ieskenēt?

(Reply) (Thread)

From:	penny_lane
Date:	August 18th, 2014 - 03:18 pm

(Link)

o jā, lūdzu.

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	echoes
Date:	August 19th, 2014 - 09:30 am

(Link)

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	penny_lane
Date:	August 19th, 2014 - 09:52 am

(Link)

paldies. starp citu, kad pēdējo reizi saucu ātros, galīgi nemiru, tikai rīstījos un vemstījos, bet bija svētdiena un jutos tieši tik sūdīgi, lai nesēdētu sešas stundas rindā slimnīcā..."bet veiktu izmeklējumus bez rindas un par valsts naudu."

sviestaina visa tā sistēma.

(Reply) (Parent) (Thread)

From:	echoes
Date:	August 19th, 2014 - 10:12 am

(Link)

sviestaina gan.

kad es pēdējo reizi saucu ātros, man bija liela temperatūra un drudzis, bet, tā kā bija jaungads ar visām tām brīvdienām, "normālie" ārsti nebija pieejami. jāatzīst, ka man bija bail, ka man pateiks kaut ko no sērijas "jūties švaki? ne vienmēr ir tik traki".un liks maksāt par "nepamatotu izsaukumu".
es arī mēdzu zvanīt, ja redzu kādu kaut kur uz ielas guļam, tātad tērēju to valsts naudu šitādām nesvarīgām lietām.

(Reply) (Parent)