as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

> varbuut manaa vecumaa (jaa, jaa, atkal pati sev baazju aciis savu vecumu) ir mulkjiigi taa apgalvot. bet atkal un atkal zinu, ka ne gjimene, ne miilestiiba man nav un nebuus prioritaate

http://failiem.lv/u/ymilnqt#/P/0

(Reply) (Thread)

man bija divdesmit divi. savukārt, sajust, ka tu neesi no tām, ko prec, un izdomāt, ka nah man to nevajag, varbūt tā nav pati sliktākā pašaizsardzība.

(Reply) (Parent) (Thread)

Es tomēr teiktu, ka cilvēki ar laiku mainās.

Protams, parasti ne tādā apmērā, lai tie kļūtu pavisam citi cilvēki (no kā arī, piemēram, man būtu bail), bet attieksme pret dzīvi un prioritātes pa 10-15 gadiem var izmainīties gana stipri.

Droši vien, ja maļās pa vienu un to pašu labirintu un spēlē vienas un tās pašas spēles (šis nav uz tevi, bet in general), izmaiņas notiek lēnāk, bet tāpat pieredze dara savu.

(Reply) (Parent)