Forši un vērtīgi. Vispār apbrīnoju Tavu drosmi - nezinu, kā ir citiem, bet man liekas, ka tiešām ir vajadzīga drosme un saņemšanās, lai pasāktu kaut ko publiski - domāju gan par šo blogu, gan arī par dzeju. Jo ir taču visādas šaubas, kā jau Tu raksti - ko citi padomās, vai tas ir sakarīgi utt. Bet ja nepamēģina to, kas liekas svarīgi, tad tā paliek tāda saspiesta doma un tā arī nevar saprast viņas vērtību.