Nez, vai gadījumā nebija nevietā, ka es šī rīta lekcijā pateicu, ka, man šķiet, ka sliekai ir vairāk emocionālas inteliģences, nekā vidējam izglītības darbiniekam, pēc tam, kad biju pateikusi vēl šo to citu, turklāt, to sakot, manas kājas bija uz krēsla. No otras puses - pieklājība ir kaut kas tāds, ko es nekad neesmu varējusi īsti izprast un apgūt, un patiesības neteikšana tāpat.

Un, galu galā, tas taču bija seminārs par uz kraujas rudzu laukā, kas negaidīti izvērtās diskusijā par izglītības sistēmu.

(vienkārši pēc tam man pasniedzēja jautāja, vai es plānoju nākt arī uz kaut kādu viņu publisko diskusiju par augstāko izglītību un karjeru, kas man izraisīja zināmas pārdomas, bet es, protams, plānoju iet, jo viņi ies lekcijas laikā, bet lekciju ir pārcēluši uz ceturtdienu, kad man jāiet pie zobārsta, diemžēl).