12 March 2014 @ 08:51 pm
 
[info]saccharomyces nesen ierosināja, ka es varētu strādāt muzejā (aizmirsīsim faktu, ka man kopumā nenormāli riebjas muzeji), un es arī īsti nezinu, ko es tieši tur varētu darīt, un šis jau arī principā ir tāda māžošanās, bet vispār es ļoti gribētu strādāt, un patiešām gribētu, nevis man tikai ļoti vajag naudu. Vispār šis mani arī diezgan ļoti uztrauc –šim brīdim ok, man nav izglītības, tātad opciju ir diezgan maz jebkurā gadījumā, bet es uztraucos par to, ka arī tad, kad man būs grāds, es varētu sastapties ar diezgan nopietnu diskrimināciju, visticamāk, arī tādās darbavietās, kuras būtu relatīvi viegli pielāgojamas. Es, protams, ceru, ka tā nebūs, un es tiešām ticu, ka noteikti ir lietas, kam es būtu ļoti piemērota un saistībā ar kurām, mana veselība nebūtu baigais šķērslis, bet tajā pašā laikā es skatos uz lietām reāli, lai nebūtu jāatopas šokā un izmisumā, jo viena lieta ir kaut kādi sīki sūdi, kas ir, paiet un aizmirstas, bet ir lietas, kas ir nopietnas un ilgtermiņā svarīgas, un darbs, ja es šī dēļ to nevarētu atrast, būtu viena no tādām.
 
 
( Post a new comment )
pelnufeja[info]pelnufeja on March 12th, 2014 - 11:14 pm
man nepatīk sastingums, lietas rāmī vai vitrīnā. Un es arī parasti ārkārtīgi maz uztveru, tāpēc parasti ir tāds "wtf, par ko visi tā sajūsminās?", principā uz muzejiem vairs neeju, lai tā nebūtu jājūtas un ar savu nīgrumu jābojā prieku citiem.
Protams, ir bijušas atsevišķas gleznu izstādes (tās vienk. ir bijušas tieši muzejos), kas man ir ļoti patikušas, nu, tur spilgtas krāsas un tā, bet, kas attiecas uz parasto muzeju ekspozīciju - ne mani tas interesē, ne es to saprotu/uztveru.

man gan reiz patika muzejs Londonā, bet tā vairāk bija tāda kā izrāde ar skatītāju piedalīšanos - ceļojums pa Londonas vēsturi.
(Reply) (Parent) (Link)