es tieši iedomājos, ka cilvēkus ar jebkāda veida disabilities es redzu ārkārtīgi reti. teiksim, salīdzinājumā ar rietumiem, kur neviens arī īpaši nebrīnās un neatskatās, viņus ieraugot.
piemēram, man rados ir sieviete ar Daunu ļoti smagā formā. ja es viņu nepazītu, visticamāk uzaugtu domājot, ka tādi cilvēki jau eksistē tikai filmās, ne Latvijā.

pieņemu, ka tieši šīs neredzamības dēļ arī veidojas tāda pilnīgi fucked up attieksme, kā tu apraksti. gribētos cerēt, ka kaut kas mainīsies, bet ko īsti šādā situācijā var iesākt?