es saku, totāli jātaisa Tev atsevišķs, publisks, viegli internetā atrodams blogs, kur visas šīs lietas arī likt iekšā, lai citi var atrast un iedvesmoties. šis ir ļoti, ļoti svarīgi.

jo ļoti daudz kas saistīts tieši ar klusumu ap šīm tēmām - tieši tāpat, kā, piemēram, es pamatskolā nemaz nezināju, ka ir arī citas iespējas pēc skolas, nekā tikai vispārizglītojoša vidusskola (tb, ka teorētiski var iet mācīties par dārznieku, šuvēju, metinātāju, ugunsdzēsēju utml specializētā arodizglītībā), līdz kamēr satiku kādu, kas tādā ir mācījies, tā noteikti ļoti daudziem cilvēkiem, kam nav gadījies persōniski saskarties ar kādu invaliditātes veidu, vienkārši vispār nav nekāda priekšstata par to, cik dažādi tas var izpausties utt. un tad, kad idejas par to ir jāveido/jālieto, tad, ja cilvēks nav, teiksim tā, ar pietiekamu empātijas un intelektuālo kapacitāti un interesi, protams, ka tur parādās visādi stereōtipi un bailes. bet, jo lielāka klātbūtne publiskajā telpā, jo lielāka iespēja to novērst.