jā, es jau it kā to visu saprotu, bet tāpat netieku vaļā no domas, vai tiešām ir tā, ka nav iespējams atrast nekādu veidu, kā ar viņiem tikt galā. vai neiejaukšanās ir racionāli un saprātīgi (?) vai vienkārši gļēvums.
man ir ļoti kauns un bēdīgi, ka es tā domāju, bet brīžiem reāli sāk likties, ka vajadzētu nokrist kādiem meteorītiem vai notikt kam tādam, tipa - šai valstij būtu jāpazūd no zemes virsas. ir briesmīgi tā domāt, bet vienkārši liekas - cik ilgi vēl šis vājprāts turpināsies?

Meteorīti tiešām būtu labākais risinājums. Nebūtu neviena, ko vainot. Bet vispār jau tā ir sasodīti sarežģīta politika, lai kautko tādu varētu atrisināt. Bet ir grūti sarunāties ar kādu, kas negrib sarunāties. Kamēr pasaule ir pilna ar varaskāru, alkatīgu idiotu, tikmēr tādi vai savādāki konflikti ir neizbēgami. Un tas nudien ir sasodīti skumji un šajā gadījumā arī baisi.

a, moš vienkārši tagad būs pasaules gals.

bet jā - visādi pēdējā laika notikumi ļoti "skaidri" liek apzināties, kādā pasaulē mēs dzīvojam un ar ko tā ir pilna. gan iekšējie, gan ārējie notikumi.

un tā šausmīgā bezcerības sajūta, ka neko nevar izdarīt, cilvēki mirs. un var protestēt un iet demonstrācijās, bet skaidrs, ka, ja runa ir par Krieviju, tad to ir vērts darīt tikai savas sirdsapziņas dēļ, jo tur taču "cilvēkam" nav vispār nekādas vērtības.

Nja, diemžēl tiešām ir tāda sajūta, ka šobrīd vairs neko nevar zināt. Jā, 'cilvēks' šobrīd nepastāv. Tagad pastāv skaitļi. Un tie nav labi. :/