13 January 2014 @ 03:07 am
 
Man vajadzētu radīt sev iedomu draugus, citādi es trijos naktī ēdu spageti un sarunājos pati ar sevi vai kā nesen ap sešiem no rīta dzeru upeņu balzamu, sēžot virtuvē uz grīdas un ar tukšumu daloties iespaidos par pēdējā laikā izlasītajām grāmatām. Bet, kopš es esmu apņēmusies iztēles pasaulē vairs tik daudz nedzīvot, tas nav nemaz tik vienkārši. Arvien biežāk, kad es, nodzēsusi gaismu un apgūlusies, aizveru acis, ir tikai tukšums. Tā nekad nav bijis.
 
 
( Post a new comment )
invisible[info]chanteuse62 on January 13th, 2014 - 03:26 am
sarunāties ar iedomu draugiem, domāju, ir tas pats, kas sarunāties ar sevi. jo tā/tie ir daļa no sevis..
(nakts pārdomas)
(Reply) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on January 13th, 2014 - 03:55 am
Protams.
Man liekas, ka, kamēr cilvēks apzinās, ka savus sarunu biedrus, ir radījis pats, viss ir normāli, tas ir gandrīz kā rakstīt, tikai nav jātērē tik daudz enerģijas.
Nu, cita lieta, ja ir kaut kādas uzmācīgas sarunas/notikumi, kas maļas uz riņķi visu laiku, jo to kaut ko nav iespējams realizēt dzīvē, tad tas laikam gan vairāk nogurdina un atņem spēkus.
(Reply) (Parent) (Link)