Man vajadzētu radīt sev iedomu draugus, citādi es trijos naktī ēdu spageti un sarunājos pati ar sevi vai kā nesen ap sešiem no rīta dzeru upeņu balzamu, sēžot virtuvē uz grīdas un ar tukšumu daloties iespaidos par pēdējā laikā izlasītajām grāmatām. Bet, kopš es esmu apņēmusies iztēles pasaulē vairs tik daudz nedzīvot, tas nav nemaz tik vienkārši. Arvien biežāk, kad es, nodzēsusi gaismu un apgūlusies, aizveru acis, ir tikai tukšums. Tā nekad nav bijis.