kaut kad pirms vairākiem gadiem, es arī 12tos domāju, ka ir agrs rīts. šodien, kad biju izdarījusi nezinko mājās, pagatavojusi ēst, izvedusi bērnu, aizbraukusi uz rīgu izrādīt dzīvokli un paskatījusies pulkstenī secināju, ka ir īsi pēc vienpadsmitiem un ka tā, laika ziņā, ir nu jau sen tipiska diena, sajutos dīvaini. tieši tajā ziņā, ka agrāk bija tik ļoti savādāk un pamostoties 10tos likās, oho, cik agri.

Man ļoti patīk dienas, kurās tā izdodas dzīvot, par spīti tam, ka piecelties ir baisi grūti.