man arī ir bail no vecuma. paniski. bet es mierinu sevi ar domu, ka man veel ir laiks samierinaaties ar vecumdienu nenoveersamiibu. nu un veel tas ka ne jau velti arii vecie meedz buut prieciigi un teikt, ka vecumaa ir savas prieksrociibas. sajaa zinjaa mazliet apskauzu L. forso attieksmi pret novecooshanu. es arii taa gribeetu.
katraa zinjaa piekriitu muzungu, labaak priecaaties par to kas ir, nevis bojaat tagadni ar baileem par nepienaakusho (to es saku arii sev, eh).
man laiks, kas staav prieksaa vienmeer ir juties kaa milziigs kalns, kas gulj man virsuu. tagad gan vairs nav tik traki. tagad es labaak maaku dziivot dajaa briidii un priecaaties par to.