Ir, ir veci un forši cilvēki. Ir pat cilvēki, kas visu mūžu bijuši nejauki un uz vecumu kļūst ok. Tā ka tas nav liktenis, tā ir izvēle, nu, un droši vien iepriekšējo izvēļu sekas (cik daudz ir cilvēku, kas par tevi rūpējas un tevi iepriecina, tādā garā). Promska daudziem no viņiem ir savas zamaškas, bet nu nekas tāds, ko nevarētu ar mīlestību un taktu apiet.

Ja tā padomā, man atkal mūždien ir bijuši pazīstami veci un forši cilvēki - tie, par kuriem man būtu bail kļūt, pamanās nomirt pirms vecuma sasniegšanas.