Man ir tā, ka Eko pats par sevi so-so (esmu lasījusi F. svārstu un P. kapsētu, abas kaut kur pa vidu nometu ar "ok, fiška skaidra, vari mani vairs nedirsināt), bet Rozes vārds patika - iespējams, tāpēc, ka lasīju bez ekspektācijām un likās ļoti amizanti

Bet tā bija mana pirmā nopietnā saskaršanās ar postmodernismu [ja neņem vērā Duktu, kas atkal ir pilnīgi cits šīzas līmenis] un attiecīgi sajūta "ha, es jau šito kaut kur esmu lasījusi" bija pirmajā uzlējumā