23 August 2013 @ 04:40 pm
 
Tikko, griežot tomātus un mocarellas sieru, atcerējos, ka Tīna reiz mūsu kopdzīves laikā sadusmojās uzzinājusi, ka es mēdzu apmaisīt ēdienu uz pannas, nevis ar koka lāpstiņu, bet gan metāla kūku lāpstiņu. Man visi šie pārmetumi ir galīgi apriebušies. Es dzīvošu viena un darīšu sadzīviskas lietas, cik dīvaini un neracionāli man gribēsies. Interesanti, ka, jo es vairāk spēju pielāgoties un menedžēt kopdzīvi ar citiem, jo lielāka kļūst mana skaidrība, ka man to darīt galīgi negribas - maisīt mērci ar koka lāpstiņu.
 
 
( Post a new comment )
pelnufeja[info]pelnufeja on August 23rd, 2013 - 07:46 pm
ai, es arī saprotu, kā tas no malas izklausās. Un ne jau par pannu ir stāsts.
Viņai par pannu bija vienalga, visas mūsu pannas bija tiešām jau sen sabojātas. Un ar dvieli, kas tikpat labi varētu būt jebkas cits, es gribēju pateikt, ka viņa pati darīja ļoti daudz nejēdzīgu lietu (par svešu lietu sabojāšanu vai pazaudēšanu man nemaz negribas sākt domāt), bet tad viņai uznāca tādi "kārtības" mirkļi, kad sākās moralizēšana un pārmetumi. Un man tas vienmēr likās ļoti negodīgi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]mirdzums on August 23rd, 2013 - 10:16 pm
Laikam viņai vajag būt saimniecei.
Tāpēc kārtība ir svarīga, kad viņai to gribas, bet nav svarīga, kad ne.
(Reply) (Parent) (Link)