29 July 2013 @ 02:29 pm
 
Un viņi man ir sabojājuši visu dienu, jo es nevaru mierīgi turpinat lasīt grāmatu, jo man ir jāstaigā cauri visam dzīvoklim un jādomā par to, cik nepareizi tas viss ir, un ka kaut ko vajadzētu darīt, lai tas tā vairs neturpinātos (es zinu, ka tas ir smieklīgi). Kāpēc es visu tā uztveru? Varētu taču vienkārši nolemt "viņi nevar man palīdzēt, tātad es vairs negrasos par viņiem domāt un apsveru citus variantus", bet es nevaru beigt satraukties par to, ka tas kopumā nav ok, un būs taču arī citi cilvēki. Kad mani skolas laikā sāka pārņemt šādas uzmācīgas domas par netaisnībām, es parasti iekūlos pamatīgās nepatikšanās.
 
 
( Post a new comment )
[info]mirdzums on July 29th, 2013 - 03:39 pm
ā, nu, es tā jautāju, jo pēc tevis rakstītā šķiet, ka visiem skaidrs par ko runa, tad nu es nevarēju saprast, ko palaidu garām.
Neuztraucies par to, kā tu varētu izklausīties. Cibā tāpat kāds saprot un kāds vienmēr pārprot.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
pelnufeja[info]pelnufeja on July 29th, 2013 - 03:51 pm
Nē, man liekas, ka es parasti īpaši nepūlos savos ierakstos izskaidrot situāciju, es tikai reflektēju. :D
Man grūti pašai pierast pie tā, kas notiek, un ir sajūta, ka visi jau to nezina, un vispār, ka man gribas, lai es un visi jau būtu pieraduši, un visam šim jau būtu pāri, he, he, it kā dzīve būtu tik vienkārša.
(Reply) (Parent) (Link)