Tas gan, man arī daļēji tā šķiet kā loma, kā kaut kas tāds, kas ir procesā, nevis kaut kāda "pabeigta, gatava identitāte", varbūt tas tā daļēji tāpēc, ka bērnībā bija ilūzija, ka pieaugušie ir gluži kā dievi, kam viss ir skaidrs, bet ar laiku saproti, ka tā nebūt nav un ka viss nepārtraukti ir darbībā, visu laiku jāturpina apgūt, visu laiku jāmācās.