Es nevarēju (par laimi).
Bet es darīju tā - izlogojos no sevis, tad pelnufejas vietā ierakstīju tā cilvēka niku un tad izmisīgi paroles logā rakstīju visādus, manuprāt, ticamus šī cilvēka parolei vārdus. :D Protams, nepazīstot kādu pārāk labi, ir mazas cerības kaut ko uzminēt, un cilvēki jau nav dumji, gan jau ir izdomājuši kādu sistēmu, piemēram, man ir kādi trīs vārdi, uz kā balstās visas paroles, vārdi paši par sevi ir gluži ikdienišķi, bet tiem klāt ir dažādi cipari vai burti kaut kur dubultojas.

Vispār jau laikam ir forši, ja par kādu ir tāda interese :)
man ir divus centimetrus gara (īsa) parole.
es zinu, ka daži to prot atšifrēt :)
:)

Es nez kāpēc šaubos, vai Tev piekristu persona, kuras paroli es mēģināju uzminēt. :D
Man liekas, ka neko labu jau tas nenes, un parasti nekā labi "šādas intereses" arī nebeidzas, jo, nu, minot paroles un darot tamlīdzīgu huiņu, jau tu mēģini kaut ko noskaidrot drīzāk par iedomātu tēlu, nevis par reālu cilvēku. Bet nu jā, man vienkārši galvā mēdz notikt klikšķis, lai cik debili tas arī neizklausītos, un tad vajag darīt visādus sūdus. :D

Nu bet no otras puses.
Galvās klikšķ! Kā var regulēt tos klikšķus? Sēdēt mierīgi un klusēt? Cik ilgi?:)

Man liekas, ka es esmu vienīgais cilvēks, no tiem, kurus es pazīstu, kuram šāda veida klikšķi notiek. :) Gan jau tur darbojas kāds psiholoģisks mehānisms, kaut ko jau droši vien es ar visām šīm epopejām mēģinu kompensēt. Un es pat saprotu, ka šis viss nav ok, bet tāpat turpinu tādā garā. :D

nezinu, nezinu..
varbūt Tu centies kompensēt to, ko daži pat nekad necentīsies? :)