Aizgāju īsā pastaigā grīziņkalna parkā, kur viss smaržoja pēc tuvojošamies lietus. Bet tur man atkal piesējās kristiešu beibes un jautāja, vai zinu, ka dievs mani mīl. Tā kā pirms brīža biju klausījusies Zāli, spotify tieši tobrīd austiņās atskaņoja "bur man buri, skauž man skauģi" Iļģu izpildījumā. Vajadzēja atbildēt, ka man tāda manipulatīva mīlestība ar nosacījumiem nav vajadzīga, bet visas labākās atbildes ienāk prātā par vēlu, tāpēc iestājās neveikls klusums, un dāma jautāja, vai, ja mana dzīvība pārtrūktu šodien, man ir pārliecība, ka es nokļūtu debesīs. They have become desperate. Domā, ka iebiedēs mani atpakaļ kristietībā ar baidīšanu no elles. Atkal: labākās atbildes ienāk prātā par vēlu, vajadzēja atbildēt, ka debesīm ir nozīne tikai, ja tic ellei un grib no tās izbēgt. Bet es nospiedu play un gāju tālāk pirmslietus parkā. Varbūt viņām likās, ka vajag mani izglābt, jo biju uzvilkusi jaunās superseksīgās otrā elpā pirktās bikses, kuras man, iespējams, ir nedaudz par apspīlētu, ha.