pelnufeja
14 July 2015 @ 03:22 pm
 
Noskatoties visādus dokumentālus materiālus par human trafficking, es laikam esmu ievērojami pārdomājusi savu nostāju pret porno industriju, t.i. man joprojām nav morālu aizspriedumu pret pornogrāfiju kā pret ideju, jo cilvēki ar savu dzīvi var darīt, ko grib, un man nav nekādu tiesību pasludināt, ka es zinu, kā ir pareizi, bet, jo vairāk šajā visā iedziļinās, jo mazāk ticami šķiet, ka būtu iespējams droši zināt, kuros gadījumos cilvēki šajā visā ir iesaistīti brīvprātīgi. Un arī tas brīvprātīgums tomēr ir tik slidens un relatīvs, jo tas, ka tu vēl vakar darīji tikai lietas, kas tev bija ok un pieņemamas, negarantē, ka tas tā būs arī šodien.
Ļoti piekrītu domai, ka porno industriju (arī vissliktāko, kas tajā ir) lielā mērā atbalsta pavisam parasti cilvēki, kuri nav nedz slimi, nedz ļauni un kuriem ir skaidras robežas par to, ko viņi nekad neskatītos (vardarbība, bērni utt.), un kuri vienkārši nekad neaizdomājas par to, ka tie paši cilvēki, kuri veido tā tipa porno, kas viņiem šķiet akceptējams, veido arī tos materiālus, kurus un kuru veidošanas metodes viņi nekādā ziņā nebūtu gatavi akceptēt kā kaut ko normālu un atbalstāmu. Es arī diezgan ilgu laiku esmu šādā veidā domājusi. Bet, man liekas, ka šī problēma ir lielā mērā saistīta tieši ar to, ka pornogrāfija ir padarīta par zināmā mērā tabu tēmu, - lielākā daļa cilvēku mēdz pa kluso paskatīties porno, un lielākā daļa no viņiem nekad par to nebūtu gatavi runāt ar citiem, tātad mazas iespējas, ka viņi jebkad nonāktu diskusijā, kur viņiem būtu iespēja uzzināt, kādā veidā viņi ar porno skatīšanos, kas taču ir tik nevainīga un nekādā veidā negatīvi neietekmē viņu vai citu dzīves, atbalsta industriju kopumā.

Tas šajā visā, šķiet, visbiedējošākais, ka tas jau nav par bariņu ļoti sliktu cilvēku, kuri dara ļoti sliktas lietas, un kurus vajadzētu noķert un ieslodzīt, un viņu upurus atbrīvot, tas ir par sabiedrību, kam ir vajadzīga prono industrija un kas to suportē visdažādākajos veidos. Ja visi būtu laimīgās un veselīgās attiecībās, porno vispār nevarētu eksistēt, jo nebūtu mērķauditorijas vai vismaz tā nebūtu gana liela, tāpat, ja cilvēki būtu veselīgās un laimīgās attiecībās paši ar sevi un pasauli, internets nebūtu pārpilns vēl ar visādiem citādiem mēsliem. Bet ir skaidrs, ka tā nekad nebūs. Es totāli nepiekrītu apgalvojumam, ka porno industrija apliecina tieši šī laikmeta pagrimuma pakāpi, jo apsēstība ar seksu, varu un citu cilvēku izmantošanu daļai cilvēces ir bijusi aktuāla pilnīgi visos vēstures posmos, kā jau nesen te rakstīju, es domāju, ka tas, ka kāds savus netīros noslēpumus spēj paturēt aiz atslēgas, nepadara tos ne par kripatiņu mazāk netīrus. Man liekas, ka tas ir tāpat kā vienmēr - pārāk daudzi cilvēki ko šādu atbalsta vai ignorē, un tāpēc tas turpina notikt.
Man tieši ar šo domu ir visgrūtāk samierināties, proti, ka tas nav saistīts ar laikmetu vai dažiem amorāliem bandītiem, bet ar to, kādi cilvēki ir, un, nez, vai tas lielos vilcienos vispār varētu mainīties.
 
 
pelnufeja
14 July 2015 @ 08:27 pm
 
Varbūt es vienkārši esmu kļuvusi par "vecu cilvēku" ar vēlmi moralizēt: vietējā veikalā aiz manis stāvēja meitene un grasījās pirkt vīnu un cigaretes (pudeli redzēju, jo tā bija tuvu maniem iepirkumiem, un cigaretes viņa prasīja), pēc cigarešu pieminēšanas pārdevēja viņai palūdza parādīt dokumentus (nu, labi, nevis palūdza, bet uzbrēca "dokumentus", bet viņas tur regulāri brēc), un meitene reaģēja tieši tā, kā es, kad man nepilngadīgai palūdza uzrādīt dokumentus: bez liekiem mēģinājumiem pārliecināt, ka dokumenti aizmirsti vai taml., vienkārši gāja prom, pat nepateikusi, ka viņai to nav, tad pārdevēja uzbrēca pakaļ "trīs euro un nesadzirdēju, cik centi", meitene griezās atpakaļ un samaksāja par vīnu, jo, spriežot pēc nosauktās summas, cigaretes viņai pārdotas netika. Vērojot šo situāciju, biju pārstājusi krāmēt savus iepirkumus un vienbrīd pat domāju, vai tomēr nevajadzētu kaut ko teikt, bet tad nokaunējos, jo, cik tad es pati reižu neesmu nepilngadīga mēģinājusi nopirkt alkoholu un cigaretes, un tas laiks tomēr vēl ir gana nesenā pagātnē, lai nesāktu tēlot pieaugušo, pareizo pilsoni, tomēr ļoti nobrīnījos par savu reakciju un šaubām, vai tomēr kaut kas nebūtu jāsaka.

Bet pasaulē nav taisnības - man nesen nepārdeva alkoholu kaņepē un ļeņingradā, jo man nebija līdzi pases.