Brīnišķīgi sasnidzis. Rādās, ka mēs neiesim uz pasākumu, bez L man galīgi negribas iet, turklāt esmu pamodusies ar sāpošu kaklu, ar katru brīdi sāk šķist, ka nosēdēt pasākumā būtu diezgan grūti. Vajadzētu mēģināt neatkarīgi no dienas plāniem izvairīties no pārmērīgas smēķēšanas, man galīgi negribētos saslimt. Kā ļoti muļķīgs cilvēks es, protams, bēdājos par to, ka man nebūs, kur uzvilkt adīto violeto jaku. Bet vispār domāju, ka šī būs jauka sestdiena. Te visas dienas parasti ir rāmas un jaukas.

Agram rītam tik daudz plāmu maiņu.

Cik jocīgi ir justies reizē labi un slikti. Emocionāli man, protams, šāda sajūta sen ir pazīstama, bet šis ir tā, ka mans ķermenis brēc „ neej nekur, tev taču nav spēka” , kamēr es pati jūtos diezgan priecīga.