Un kāpēc, piemēram, Žoludes jaunā grāmata nevarētu būt arī elektroniski? Gribu to lasīt! Man vispār, kā par spīti, gribas lasīt tieši visādas latviešu lit. grāmatas, ko neesmu lasījusi.

Es gribētu sākt meditēt. Vai nodarboties ar jogu, vai ko tādu. īstenībā nav ne jausmas, ar ko man vajadzētu sākt. Meditēt (ja vien es spētu to iemācīties) es mierīgi varētu mājās viena pati, tātad tas laikam būtu vislabākais. Vienkārši es brīžiem esmu tik dusmīga un nesavākusies. Es uzvelkos par sīkām, muļķīgām lietām un ilgi netieku no tās sajūtas vaļā. Es nedaru lietas, tāpēc, ka es esmu dusmīga. Un es nespēju koncentrēties. Tas ir - principā man ir labākas koncentrēšanās spējas kā jebkad, un laikam tieši tas man ļauj ieraudzīt, cik daudz potenciāla manam prātam ir, cik daudz vairāk es spētu izdarīt, ja ne visu šo negāciju. Un daudzo domu vienlaikus. Jā, tieši tā - daudzo domu. Tieši par šo es sasmējos, klausoties Dalai Lamas grāmatu - viens no meditācijas mērķiem bija pārvarēt to, ka smadzenes vienlaicīgi ģenerē pārāk daudz domu. Tas ir tieši par mani. Man liekas, ka es esmu kaut kāds superjutīgs uztvērējs - viss, kas notiek, visas domas, sajūtas, pieredzes, iespējas saķeras manī un pieprasa, lai es uz tām reaģēju, lai es domāju, analizēju. Bet es nevaru domāt par visu. Vismaz ne vienalicīgi. Man vajag atrast veidu, kā, nezinu, "nomierināties", kā koncentrēties uz kaut ko vienu un tikai pēc tam uz nākamo. Un vēl es ļoti ātri nogurstu. Tam, visticamāk, ir tikai psiholoģiski iemesli, jo ķermeniski man diezgan daudz kas ir pārbaudīts, un man īsti nekaiš nekas tāds, kāpēc, lai bez īpašas piepūles justos tik pārgurusi. Mēģinu katru dienu iet vismaz vienā sakarīgā pastaigā ar suni, bet vienmēr man neizdodas sevi motivēt, jo es esmu nogurusi jau pirms došanās ārā, tāpēc sanāk tikai iziešana uz īsu mirkli. (Es taču esmu staigātājs, kurā brīdī man vairs nebija laika un spēka iet garās pastaigās?) Mēģinu gan sevi mierināt ar to pašu padomu apetīties atgriešanai, proti, „apetīte atgriezīsies, bet jums ir jāgrib, lai tā atgrieztos, ir jāēd“. Es zinu, ka ir jākustas un jādara, bet tas ir grūti, man labāk gribas sēdēt pie datora un lasīt, tas neprasa tk daudz spēka. Un es tiešām ļoti ātri nogurstu. Bet kaut kā ir jāvar to atrisināt. Man ir pārāk daudz plānu un ideju, es nevaru būt visu laiku nogurusi.