Pītersons saka, ka cilvēkiem smadzenēs ir tāds kā skaitītājs, kas uzskaita, kāda ir viņa pozīcija sociālajā hierahijā. Acīmredzot, autistiem vai nu tā daļa ir mazāk attīstīta vai vispār iztrūkst. To, ka cilvēki man seko baram pat ja nav skaidras vajadzības, man kļuva skaidrs jau skolā.

Ctulhu reiz stāstīja par to, kā nometnē Alfa visa grupa aizbēgusi no dejošanas nodarbības. Man tas likās statistiski neiespējami, ka visā grupā nevienam neinteresēja dejas. (Piemēram, man dejot patīk, lai gan īsti nemāku.) Visdrīzāk to izdomāja kāds dabiskais līderis, un pārējie viņam sekoja vai tika piespiesti sekot. Šis stāsts apstiprina to, cik ļoti cilvēkus ietekmē sociālās hierarhijas.