Meitenēm, kas jūtas tā, ka nekad, nekad neizskatās pietiekami labi, kā arī netiek vaļā no vainas sajūtas par to, ka par daudz ēd un par maz apmeklē sporta zāli, no visas sirds iesaku izlasīt Naomi Volfas "Skaistuma mītu". Un lasīt nopietni (attiecinot uz sevi un saviem līdzcilvēkiem nevis tikai kā teoriju, ko ievietot citu agrāk lasīto teoriju rāmītī). Viena no vērtīgākajām grāmatām, ko jebkad esmu lasījusi. Feminisma teorijas, pat ja jauki izklausās, manuprāt, bieži vien ir bez jēgas sarežģītas un tā kā drusciņ theory for theory's sake, bet šis darbs, man liekas, tiešām tāds praktiskais feminisms. Un grāmata arī varētu būt diezgan viegli lasāma, ja nav pierasts pie akadēmiskiem tekstiem.

Pat vēl vairāk par ekonomisko iemeslu, kas ir 20. gadsimta otrās puses skaistuma mīta uzplaukuma pamatā, izvērsumu man patīk, kā viņa mūžīgo vainas sajūtu par ne pietiekami perfektu ķermeni atvedina uz kristīgo un jūdaisma tradīciju, kurā sievietes ķermenis, lai arī kāds nebūtu, ir grēcīgs un nepareizs, kamēr vīrieša ķermenis vienmēr ir pēc Dieva līdzības - arī, kad vecs un resns. Un līdz ar to visnotaļ izglītotām, modernām sievietēm skaistums ir jaunā reliģija, kuras dogmas bieži tiek pieņemtas absolūti nekritiski.

Vispār visiem iesaku. Ne tikai meitenēm.