Sieviešu stendaps man patiešām patika ievērojami vairāk, nekā es biju gaidījusi. Tomēr bija vairākas lietas, kas man likās problemātiskas. Un viena no tām ir veids, kādā tiek jokots par homoseksualitāti. Te uzreiz jāatzīmē, ka man šķiet pilnīgi ok par to jokot. Un var arī saprast "vai tikai būt homoseksuālai vai vismaz biseksuālai nevarētu būt vieglāk" uzstādījumu, - jo tad vairs nevajadzētu dīlot ar visu to seksistisko bulšitu, kas nāk no daudziem vīriešiem.
Tomēr problemātiski ir tas, ka joki tiek vērsti (turklāt bez vismazākās refleksijas par to potenciāli problemātiskajiem aspektiem) uz ideju, ka "būtu es lesbiete, man būtu ļoti viegli nokļūt un palikt atticībās, jo lesbietēm jau nav to heteroseksuālo sieviešu briesmīgo problēmu". Un šis ir ļoti slidens lauciņš. Pirmkārt, tāpēc, ka problēmas ir, tikai citādas (te tikpat labi varētu jokot no sērijas "visi tie gadījumi, kad iepazīsties ar sievietēm, kuras ir pievilcīgas, inteliģentas, interesantas utt., bet tad izrādās, ka viņas ir heteroseksuālas, precējušās, ar bērniem utt."). Otrkārt, jāatceras, ka Latvijas sabiedrībā pastāv arī pietiekami spēcīgas homofobijas tendences un milzīga stigma pret homosekusālām ģimenēm. Un tad rodas jautājums, vai joki, kas ir smieklīgi tāpēc, ka ietver atsauci uz grupu, ko sabiedrība stigmatizējusi, ir sakarīgi/vēlami - ar feminisma idejām saistītā stendapā. Nerunājot jau par seksuālās orientācijas un dzimuma mainīšanu just by choice.
Vispār nedaudz traucē tas, ka seksualitāte un vīrieši ir dominējošās tēmas, tāpēc parasti vairāk patīk tie priekšnesumi, kur vismaz daļēji parādās arī citas tēmas. Jo citādi tas nedaudz velk uz "es esmu viena, jo visi vīrieši ir cūkas, visi vīrieši ir cūkas (precīzāk bezjūtu, bezdomu seksa maniaki), tāpēc es esmu viena".
Bet, ja salīdzina ar tiem video, ko esmu redzējusi agrāk, ir daudz, daudz labāk. Trīs priekšnesumi man patika, kas ir laikam puse no visa.
UPD: Jā, ar to seksualitāti ir tā, ka man vairākkārt radās iespaids, ka zālē cilvēki smejas, tiklīdz izdzird jebkādas seksuālas references (kā pusaudži), un tas ir tā, nedaudz, ēm, garlaicīgi un kaitinoši.
Tomēr problemātiski ir tas, ka joki tiek vērsti (turklāt bez vismazākās refleksijas par to potenciāli problemātiskajiem aspektiem) uz ideju, ka "būtu es lesbiete, man būtu ļoti viegli nokļūt un palikt atticībās, jo lesbietēm jau nav to heteroseksuālo sieviešu briesmīgo problēmu". Un šis ir ļoti slidens lauciņš. Pirmkārt, tāpēc, ka problēmas ir, tikai citādas (te tikpat labi varētu jokot no sērijas "visi tie gadījumi, kad iepazīsties ar sievietēm, kuras ir pievilcīgas, inteliģentas, interesantas utt., bet tad izrādās, ka viņas ir heteroseksuālas, precējušās, ar bērniem utt."). Otrkārt, jāatceras, ka Latvijas sabiedrībā pastāv arī pietiekami spēcīgas homofobijas tendences un milzīga stigma pret homosekusālām ģimenēm. Un tad rodas jautājums, vai joki, kas ir smieklīgi tāpēc, ka ietver atsauci uz grupu, ko sabiedrība stigmatizējusi, ir sakarīgi/vēlami - ar feminisma idejām saistītā stendapā. Nerunājot jau par seksuālās orientācijas un dzimuma mainīšanu just by choice.
Vispār nedaudz traucē tas, ka seksualitāte un vīrieši ir dominējošās tēmas, tāpēc parasti vairāk patīk tie priekšnesumi, kur vismaz daļēji parādās arī citas tēmas. Jo citādi tas nedaudz velk uz "es esmu viena, jo visi vīrieši ir cūkas, visi vīrieši ir cūkas (precīzāk bezjūtu, bezdomu seksa maniaki), tāpēc es esmu viena".
Bet, ja salīdzina ar tiem video, ko esmu redzējusi agrāk, ir daudz, daudz labāk. Trīs priekšnesumi man patika, kas ir laikam puse no visa.
UPD: Jā, ar to seksualitāti ir tā, ka man vairākkārt radās iespaids, ka zālē cilvēki smejas, tiklīdz izdzird jebkādas seksuālas references (kā pusaudži), un tas ir tā, nedaudz, ēm, garlaicīgi un kaitinoši.
16 comments | Leave a comment
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}