Nezinu, ko darīt ar savu dzīvi, tāpēc sēžu parkā un klausos grāmatas, un izliekos, ka nekas nav jādara. (Varbūt nekas arī nav jādara?)

Es gribu vēl mazliet pakavēties tajā sajūtā, ka dzīve var būt vienkārša, ka tā nav draudīgs un briesmīgs radījums, no kā neko labu nevar sagaidīt. Tā sajūta ir kā tā gaisma vasaras beigu pēcpusdienās - mierinoša, maiga un (gaistoša).